my Kinder, Küche, Kirche

mīļā Dienasgrāmata!
šovasar es atklāju vienu īsteni kanādiešu rokdarbu tehniku, pēc kuras lūkojos nu jau gandrīz gadu. tas notika tā:

biju uz Calgary Stampede (kas īstenībā ir par kaut ko pavisam citu) un tur visa milzīgā šova pašā vidū mazā senlaicīgā būdiņā sēdēja trīs kundzes veco laiku drēbēs un vienā mierā cakoja veco laiku rokdarbus (tamborēja gabaliņsegu, šuva gabaliņsegu un cilpoja lupatdeķi – trīs, manuprāt, feinākās štelles, ko vispār var cakot.)
uz vietas aizmirsu visu citu – bērnus, kas dīca, ka vajag uz karuseli, ēst un pie govēm un vēlnezinkur, citus apmeklētājus, kas spraucās man aiz muguras utt. laiks vienkārši apstājās, kamēr es kārtīgi izrunājos ar kundzi, kas man sīki un smalki atbildēja uz maniem jautājumiem par šito tehniku. es izprasīju viskauko – sākot ar darbarīkiem un beidzot ar malām un galiņiem un mani tas fascinēja tik ļoti, ka nevaru nepadalīties ar Tevi

redzi, Kanādas omes lupatdeķus pārsvarā nevis auž, kā mēs ar Vecomammu. bet gan pin vai cilpo. pinamie lai paliek citai reizei, bet šoreiz par mīlestību no pirmās tikšanās – Rug Hooking.
šitā štelle apvieno sevī vairākas manai sirdij tuvas lietas=
lupatu deķus, tamborēšanu un tamlīdzīgas krāsainas cakas +
īstas Zeltenes izjūtu (pēc kārtīgām kūkām, rokdarbiem un tikuma) +
Kanādu, vienkāršu (simple nevis easy) un skaistu zemi te, otrā pusē.

paklāju cilpošana, popularitātes virsotnē uzraususies jau krietni pasen Kanādas piejūras provincēs,  ir ļoti vienkārša un vienlaikus eleganta un krāšņa klājdūrienu tehnika, kur vajag tik vien, kā tamboradatai līdzīgu āķi, stingru un rupju pamataudumu un kaudzēm tievas lupatiņu strēmelītes. īpaši advancētām meistarēm ir arī rāmji un statīvi un strēmelīšu griežamā mašīna, pēc kuras iesmeldzās arī mana sirds (pieminot visas daudzās stundas, ko pavadījām griežot lupatas…). un, protams, gana daudz gaumes, iztēles un pacietības
ūbersmalkās mūsdienu meistares pārsvarā pērk no austuvēm nebalinātu vilnas audumu, ko krāso, kā vien vēlas, un tad sagriež strēmelēs. jo vilna labi klājas un labi valkājas un ir silta uz grīdas. bet klasiski un pareizi un mākslinieciski ir šito taisīt no vecās mīļās kleites (kas sarāvusies), aizkariem (ko negribi ne kārt pie loga, ne mest ārā), foršā (bet nevelkamā) krekla un pleķainā galdauta (ko uz galda vairs nevar likt) un tamlīdzīgām lupatām (kuras nepieciešamības gadījumā var salasīt pa humpi un drēbju kameru).
pārsvarā galaprodukts ir grīdsegas, bet mandomāt, gana ok pirmajam piegājienam būtu arī ziemas somas virspuse vai kkas tāds neliels. mākslinieces, kam praktiskums nav tik svarīgs, protams, var taisīt gobelēnus

es vēl nevienu tādu neesmu uztaisījusi, bet ļoti gribās ticēt, ka uztaisīšu. bet, kamēr es vēl kasos, moš kādai no jums (jā, Tev, Gundega, Ilona u.c.) izdosies mani apsteigt jo tas tiešām ir tieši tik vienkārši, ka pietiek ar dažiem video jūtūbē, lai saprastu, kas un kā darās. personīgi man tiešām ir āķis lūpā

iedvesmai pāris video, kas mani uzrunāja visvairāk (skat. arī related videos)
1) šī meistare no sirds mīl šito padarīšanu un viņai smuki sanāk ar

2) savukārt šī vīra padomi ir riktīgi noderīgi tehniskos jautājumos. es nopirku sev viņa grāmatu Rug Hookers Bible – riktīgi laba.

vairāk lasi viņu mājaslapās un citur netā

www.hookingrugs.com

www.geneshepherd.com

www.themerryhookerwoolens.blogspot.com

lai Tev labi cakojas