es jau Tev stāstīju par vienu rakstnieku, kas raksta šausmīgi labas grāmatas. redzi – viņš nav vienīgais. ir vēl. iespējams, ka tas ir modē, iespējams, vienkārši es tādus atrodu. jo manuprāt īstam stāstam ir jābūt bišķi priecīgam, bišķi šausmīgam un ļoti īstam. ar maksimālu ticamības momentu. jo ir tik riebīgi, kad Tev kko kāds cemšas iestāstīt un Tu redzi,ka tie ir meli un muļķības. atšķirība starp meliem un fantāziju ir ļoti būtiska, pat ja ne visi to māk ieraudzīt.
lainukā – kā jau teicu – ir vēl. piemēram, šis vīrs, par kura grāmatām šodien Tev stāstu.
ievada vietā – viņa paša lasīti padomi ikvienam, kurš dodas Ceļā. Sprīdītim, bārenītei un trešajam tēvadēlam. ikvienam. man un Tev, lasītāj 
Tu (cerams) esi redzējis šīs filmas – Coraline. Star dust. Mirrormask. nu vismaz vienu no tām. tās ir smalkas un izcilas filmas. un kopīgs tām ir tas, ka to stāstus ir rakstījis viens un tas pats vīrs. viņš nav miris, viņš ir tikai nedaudz vecāks par mani. viņš dzīvo dīvainā namā un raksta dīvainus stāstus.
pavisam citādākas pasakas.
par puisīti, kurš dzīvo kapsētā, jo visa viņa ģimene ir nogalināta. tagad viņu sargā un audzina spoki. tie pāris cilvēki, kas zina par viņa eksistenci, cenšas panākt, ka viņš pievienojas savai ģimenei.
vai Tev ir bailīgi kapos?
par pusaugu meiteni, kurai ir ļoti daudzi iebildumi pret viņas vecākiem un dzīvi mājās. (klasiskais neviensmaninemīlunnesaprot 
)
un tomēr viņa pati sev par pārsteigumu cīnās pa to, lai būtu ar savu īsto ģimeni, nevis kļutu pavisam piederīga zirneklīgajai sapņu ģimenei, kas sākumā ir tik vilinoši laba.
Tu gribētu būt muša plēsoņas tīklā?
par puisi, kas savai iemīļotajai gatavs apsolīt un sagādāt visu, ko vien viņa vēlēsies. vienkārši visu. jebko. pat nonest zvaigzni no debesīm.
meklēdams piepildīt savu solījumu, viņš atrod un piepilda ko vairāk – savas sirds alkas. un viņa, gaidīdama apsolīto zvaigzni, arī atklāj savu patieso vēlēšanos.
ko Tu vēlies?
par vīru, kurš netīšām pakļūst zem Londonas, Apakšlondonā. kur laikam, vārdiem un telpai ir pavisam cita nozīme.
gribēdams atgūt savu dzīvi, viņš atklāj, ka tas, kas agrāk likās viņa dzīves vērtība, tagad liekas atkritumi. un otrādāk.
kā lai atšķir atritumus no vērtībām?
tādas pasakas. kā jau teicu – citādākas. bet īstas. tajās saausts kopā sapnis ar murdziņu. lai cik neticami un neparasti viss izskatītos, lasītājs tajā kā atspulgā ierauga sevi un pasauli ap sevi. tāda trausla un skarba Aizspogulijas sajūta. tikpat mirdzoši skaisti un bīstami, kā stikli. Smokes and mirrors, saka angļi un tā sauc arī vienu no viņa stāstu krājumiem.
šis vīrs ir gana rosīgs un grāmatas ir daudz vairāk, nekā pieminēju. liela daļa no viņa grāmatām pat man riktīgi nepatīk. tās, kuras minēju – patīk. bet Tu palasi, paskaties… Tu noteikti atradīsi kko, kas Tev ir pietrūcis un ko esi meklējis. agrāk, citur. ne tur, kur varēja atrast.
viena ļoti ļoti patīkama lieta šo grāmatu sakarā – tās IR tulkotas latviski. ne visas, bet tomēr. Koralīna, Zvaigžņu putekļi un Nekadiene ir izdotas latviski un tāpēc valoda vairs nav šķērslis (ja bija). un vēl patīkamāk ir tas, ka vairākas no viņa grāmatām ir uzņemtas ļoti smalkās un elegantās filmās. ja ļoti slinkums lasīt, noskaties vismaz tās filmas, ko minēju sākumā 
P.S. Neil Gaiman.
Coraline.
The Graveyard Book.
Stardust.
Neverwhere.
Mirrormask.
Instructions.
www.neilgaiman.com
Lasītāja teica,
Septembris 24, 2010 plkst. 12:47 priekšpusdienā
Geimena dīvainā māja atrodas Amerikā, nevis Anglijā.
Latviski ir izdoti arī “Anansi dēli”, ko nāktos pieminēt šai uzskaitījumā, pat ja šī grāmata Tev nepatīk. (Drīkst pajautāt, kuras ir tās riktīgi nepatīkamās un galvenais – kāpēc?)
Baiba teica,
Septembris 24, 2010 plkst. 7:42 priekšpusdienā
jā, paldies
es kā reize gulēju un domāju, ka taču Amerikā, nevis Anglijā 
vēlreiz paldies par vērīgumu. es izlabošu, ja?
par tiem “Anansi dēliem” pirmkārt, es nemaz netaisījos pieminēt visu. ne to, kas ir angliski, ne to, kas ir latviski. jo es visu nezinu un nevaru zināt un es arī negribēju sniegt pilnīgu Geimana daiļrades aprakstu. Te nav pieminētas arī citas, kas man patika. un citas, kurām ir filmas vai superīgas bilžu grāmatas. tā ir.
otrkārt – šo grāmatu es esmu lasījusi (laikam pat latviski) pirms pailga laika un par to man nebija sakāms nekas tāds, ko būtu vērts te pievienot.
Es nevēlos uzskaitīt un komentēt tās “riktīgi nepatīkamās”. pirmkārt, jo neatceros visas, otrkārt – jo mans mērķis nav brīdināt no grāmatām, kas man nepatīk. tas, ka nepatīk man, vēl nenozīmē, ka nepatiks Tev vai kādam citam. par kko tak viņam visas tās balvas ir iedotas, vai ne? kādam, acīmredzot, patika gluži labi. un ir ok, man nav žēl.
es arī neapgalvoju, ka tas, kas man patīk, patiks Tev vai kādam citam.
Tu jautā – kas nepatika? nu daži viņa stāsti ir bik par šausmīgu priekš manis. tādi slimi un murgaini. ļoti labi uzrakstīti un tā, vnk pats saturs un detaļas mani šausmina. piemēram, viens stāsts, ko pirms vairāk, nekā gada izlasīju vienā no stāstu krājumiem (Fragile Things, ja kas). es vēl tagad palaikam murgoju par to. tas ir tikai un vienīgi mans personiskais viedoklis un īpatnība. man nepatīk stāsti, kuros tik kolorīti un dzīvi aprakstītas lietas, kas mani šausmīna līdz sirds dziļumiem. un/jo es par to sapņoju. daudz, krāsaini un dzīvi. bet tas nenodzīmē, ka konkrētais vārda mākslinieks nav meistars
Lasītāja teica,
Septembris 26, 2010 plkst. 11:59 priekšpusdienā
Es aiz ziņkārības vaicāju, ne jau lai taptu brīdināta. (Minētais stāsts ir par sievieti, vīrieti un kaķi?) Geimens raksta arī šausmu stāstus, tiesa, un, ja jau pēc tam var gadu par tiem murgot, acīmredzot — labi sanāk.
“Anansi dēli” ir vienīgā līdz šim latviski izdotā grāmata, kuras nebija sarakstā. Starp citu, “The Graveyard Book” un “Fragile Things” arī taisās izdot.
Baiba teica,
Septembris 26, 2010 plkst. 5:33 pēcpusdienā
nē, Tas stāsts ir par puiku, kuru īpāši lolo, līdz pārdod kkādam biezajam par sex rotaļļietu. ak, nu es neizplūdīšu…
kā jau teicu – tas saraksts nebija VisuLatviskiIzdotoGeimanaGrāmatuListe”. atvainojos, ja tāds iespaids radās.
Lasītāja teica,
Septembris 27, 2010 plkst. 1:46 priekšpusdienā
Kur nu bez pārpratumiem.
Savukārt mani tas stāsts īpaši neuzrunāja, ja nu pēc garšvielām smaržojošā māja un stāstītāja mātes liktenis.
Baiba teica,
Septembris 27, 2010 plkst. 7:48 priekšpusdienā
tāpēc jau labi makslas darbi ir arī kā spoguļi nedaudz. katru kkas uzrunā un aizskar.
kas ir Tava mīļākā grāmata?
Lasītāja teica,
Septembris 27, 2010 plkst. 1:37 pēcpusdienā
Tādas man nav. Piemēram, pusaudzes gados regulāri pārlasīju Johanesa Helgi “Melno mesu”. Droši vien seksuālā spriedze tur bija tieši manā gaumē. Nez, ko par to es domātu tagad…
Kādu laiku visiem stāstīju par Džefu Nūnu (Jeff Noon, viena grāmata ir izdota latviski) un Džefu Vandermieru (Jeff VanderMeer). Nūnam sen nekas jauns nav bijis. Vandermiers joprojām ir satriecošs. Nevaru pabeigt lasīt viņa jauno krājumu, jo, ja izlasīšu pēdējo stāstu, tai baudai pienāks gals. Bet viņi noteikti daudziem nepatīk.
No tā, ko esmu izlasījusi pēdējā gada laikā, vislielāko iespaidu laikam atstāja Sauļus Toma Kondrota stāsti. Leišu maģiskais reālisms. Taču viss ir atkarīgs no noskaņouma.
Baiba teica,
Septembris 27, 2010 plkst. 5:34 pēcpusdienā
par šiem, ko minēji, man vispār nav ko teikt. neesmu lasījusi, viedokļa nav. moš kādu dienu ielūrēšu, tad redzēs.
3vardes teica,
Oktobris 1, 2010 plkst. 3:00 pēcpusdienā
Es, laikam, esmu no pavisam cita stāstu baudītāju dārziņa, jo arī neesmu lasījusi nevienu no Lasītājas minētajām grāmatām. Nez, skumt vai kā?
Baiba teica,
Oktobris 1, 2010 plkst. 3:04 pēcpusdienā
jā, sāc tagad raudāt. moš paliks labāk.
3vardes teica,
Oktobris 5, 2010 plkst. 8:34 priekšpusdienā
Kopā ar Tevi bariņā!