vecā labā Bruņurupuču kūka

Tu man jautāji – kā tas nākas, ka te ir visādas receptes, bet nav Bruņurupuču kūkas. tas tiešām tā dīvaini iraid sanācis. tomēr šodien ir pienākusi tā lielā diena, kad šis trūkums var tikt novērsts.

jo redzi – ir atkal novembra beigas un mūsmājās tiek atklāts jubileju maratons un kā pirmais pasākums vakar notika mana vīra dzimšanas diena.

tā ir viena no manas ģimenes tradicionālajām kūkām, kuras viena no labākajām īpašībām ir – to  var ļoti ātri uztaisīt. tieši tā, kā es vakar – pēc darba atnācu mājās, aizsūtīju bērnu uz veikalu un apzvanīju vīra draugus. tad kopā ar bērniem fiksi padarbojāmies un, kad pēc 2 stundām ieradās viesi, lai pārsteigtu jubilāru, viss bija kārtībā. un jā – otra šīs kūkas raksturīgākā lieta – tā visiem ļoti garšo. nu, visiem, kas to pagaršojuši

ja Tu gribi zināt, kā ļoti ātri un ļoti vienkārši uztaisīt ļoti garšīgu kūku – šķir tālāk

Tev vajadzēs:

• o bruņurupučus
• 2 cup miltu
• 1 cup auksta sviesta
• 2 ēk cukura
• varbūt vienu olu, bet var iztikt
• 4 olas
• 2 cup skābā krējuma
• 2 cup cukura
• citrona mizu, vaniļu vai neko no garšvielām. kā vien vēlies
• apmēram 10 saldskābus cepamos āboļus
• lielu bļodu, kur vispirms kapāt sviestu un pēc tam taisīt mērci
• mīklas kapli vai lielo nazi, kā sanāk
• rulli, burciņu vai neko no tādām lietām
• mazu nazīti ābolu mizošanai un griešanai
• putojamo. slotiņu, mikseri vai kombainu, kā vien vēlies
• lielu karoti vai mazu kausiņu
• dziļo kūkupannu

pirmais darbs – uztaisīt mīklu.

es zinu, ka agrāk es šo daļu stāstīju citādāk. bet tā arī agrāk vienmēr bija kūkas neforšākā daļa. un tagad es zinu, ka viņa, kas man šito kūku iemācīja pirms 20 gadiem, man šo iemācīja nepareizi. tagad es zinu, kā pa īsto vajag. un tā arī stāstīšu

šoreiz tātad, paņem pāris glāzes miltu (+/- 500ml) un tajos iemaisa pāris karotes cukura (tiešām nedaudz) un iekapā paciņu auksta sviesta vai margarīna (+/- 250gr). ja dikti gribās, šim var pievienot arī vienu sakultu olu un šķipsniņu cepampulvera, bet tas nepavisam nav obligāti.

un tad to visu mudīgi mīca, līdz sanāk smuka mīklas pika. to tad noliec vēsumā atpūsties (ietītu plēvē vai traukā zem vāka), kamēr dari tās citas lietas.

p.s. šīs mīklas vietā var taisīt arī kā siera kūkas pamatni – kad paņem 500gr cepumus, sadrupina, sajauc ar 100 gr izkausēta sviesta un pāris ēdamkarotēm cukura.

otrais darbs - sagatavot ābolus:

šitais nu reiz ir vienkārši, bet ne viegli

paņem pietiekoši daudz vidēja lieluma saldskābus ābolus un nomizo (mizas vari izžāvēt tējai), sagriež uz pusēm, izgriez serdes no vienas puses un iegriez bruņurupucīgas rūtiņas no otras puses. ar tām rūtiņām uzmanīgi, jo to ābolīti nedrīkst pārgriezt, tikai iegriezt.

es zinu, bildē grūti redzēt tās rūtiņas. Tev nāksies izmantot iztēli nedaudz.

kā lai zina, cik ir pietiekoši daudz āboli?

es vienmēr izdomāju, cik man ir liela panna un cik āboliem tur pietiks vietas. piemēram – 4 X 5. t.i. man vajadzēs 20 pusītes. tādad man jānomizo un jāsagriež vismaz 10 āboli, pieļaujot, ka es nevienu nesačakarēšu (sačakarēt arī ir ok – tos var apēst). ja kas – apmēram šādam daudzumam šī recepte ir domāta.

trešais darbs – samaisīt mērci:

paņem un bļodā samet iekšā 4 olas, 2 glāzes cukura (kā redzi -  der gan baltais, gan brūnais), šļuciņu vaniļas un vienam citronam norīvēto miziņu.

šito visu ar kuļamo smuki sakul, un pieliec vēl 2 glāzes skābā krējuma

nu ok, ir ok, protams, izmantot mikseri vai kombainu, ja tāds ir. taču, ja nav – kul tāpat, nebūs nekādas vainas. lainukā – beigās tas izskatīsies apmēram šitā:

un nu pati interesantākā daļa – sakārtot kūku:

vispirms paņem atdzisušo mīklu un glīti izrullē pietiekami lielu pankūku.

t.i. ja mīkla sanākusi tāda, kas rullējas. ja nerullējas, tad nerullē, bet lasi tālāk. nevajag censties izdarīt to, ko nevar izdarīt.

cik ir pietiekami liela?

skaties tā, lai Tu to pankūku vai ieklāt pannā, kurā cepsi kūku.

kādu pannu ņemt?

es parasti ņemu lielo dziļo stikla pannu, lai gana smuki var izkārtot āboļus, un gana dziļu, lai mērce netek pāri malām.

nu, kad mīklu ieklāj iekšā pannā, tad izskatās kautkā šitā. nu jā, un maliņas beigās vajadzēs aplīdzināt, lai nekas nekarājas pāri.

ja gadījumā Tev tā mīkla nerullējās nekādā jēgā, tad met prom to rulli un vienkārši ar rokām izspaidi mīklu pa pannu vienmērīgā kārtā, arī maliņas uz augšu (nu kā bildē). vari vēl paņemt kautkādu mazu rullējamo (burciņu vai mazo rullīti), ar ko pēc tam pielīdzināt dibenu (pannas, ja).

lainukā – kad mīkla ieklāta, saliec ābolīšus pannā. smukās rindiņās, ar apaļo/rūtaino pusi uz augšu, ar nelielām atstarpēm (atstarpes var būt arī nedaudz lielākas):

jā, es zinu, ka šitā panna ir par mazu 20 pusītēm, īstenībā tur blakus stāv vēlviena panna, kurā ir vēl āboli, nepiesienies

un tagad paņem lielu karoti vai maziņu kausiņu un lēnītēm un mierīgi sāc no vienas malas pa karotītei vien liet virsū mērci.

to darot, ievēro: nesteidzies, lej pa vienai karotei nevis visu uzreiz UN  lej virsū ābolīšiem, nevis blakus,

JO vajag liet tā, lai visi āboļi netiek varenā mērces vilnī  aizskaloti kautkur galīgi čupā, kur daudzīgā bariņā sausām muguriņām (vai pat vēderiem gaisā) peld pa virsu mērcei. viņiem visiem ir jābūt glazētiem ar mērci un smuki jāpaliek savās vietās.

es zinu – beigas ir jau tik tuvu, gribās ātrāk. bet šajā brīdī saņem visu savu pacietību kulakā un dari lēnām un prātīgi.

lainukā, vienā brīdī mērces trauks ir tukšs un kūka izskatās šitā. vidēji dziļas mērces peļķes apņemti ābolu bruņurupucīši rāmi sarindojušies un gaida, kas nu būs.

un būs nākošais darbs – izcept:

pannu uzmanīgi paņem, cenšoties neizviļņot āboļus no vietām, un liec iepriekš sasildītā krāsnī (350grF vai 180grC) un cep, kamēr virsa skaisti zeltaina, ābolīši izcepušies un, kad bik pakrata pannu, mērce stingri ļurkājas (kā viena masa), nevis šļakstās (kā dubļi). nu, es ceru, ka saproti atšķirību. ja tomēr nejūties droši – iebaksti kociņu. sauss jau nebūs, bet tu redzēsi, vai ir vēl mērce vai jau sacepums. neliela karamelīga garoziņa arī ir ok.

šito skaistumu tad noliec vēsā vietā atdzesēties (drošā vietā. man kaķa vairs nav, bet man ir vāveres dārzā. es pat negribu zināt, vai viņām šitais garšo).

karstu ēst nevar, jo griežot viņš izpļurāsies. tāpēc jāgaida, līdz kļūs tāds stings, ar nazi griežams. tad paņem lielo nazi un sagriez tādos gabaliņos, kur katram vidū ir viens bruņurupucītis. katram pa kūku dakšai un šķīvītim un aiziet!

redzi – nebija ilgi un grūti, vai ne? un mazgājamo trauku arī ļoti maz.

lai Tev un tavējiem skaists vakars

Single Post Navigation

← Older Entry

Newer Entry →