atceries, mēs ciemojāmies pie Ilonas un Lukrēcijas? nu re. šodien mēs ciemosimies pie Gundegas. viņa ir mana labākā draudzene pēdējos 20 gadus ar astīti.. un šīs kūkas ir viena no mūsu tradīcijām. klasiskajā variantā – Gundegas lauki viņas dzimšanas dienā. mēs abas milzīgajā virtuvē ar plikām kājām un pļāpīgas kā žagatas un milzu bļoda ar vējkūkām.
ja arī Tev gribās nedaudz no jaunības saulaino vasaru garšas, klikšķini tālāk, lasi, ko Gundega raksta un ķeries pie darba!
Redzi, man ir 3 bērni. Manai māsai 2. Manām draudzenēm – kā nu kurai, citai vairāk citai mazāk. Taču visi tie bērni, kad ierauga zirgu, paliek tādi dīdīgi (kā kumeļi). Mammu, es drīkstu, mammu, es tikai bišķītiņ, mammu, re, zirdziņš…
A ko mamma? Labi, ja viņai pašai nav bail no zirga (liels viņš tomēr ir gana). Tomēr vēders bik savelkas kamolā, kad tavs mazais bērniņš tuvojas zirgam.
Ilonai, vienai no manām draudzenēm, nav bērnu. Bet viņai ir Zirgs (vispār jau zirdzene). Redzi, kā bildē smuki var redzēt dažus gabaliņus no viņām abām:
Un es viņai reiz pajautāju – klau, Ilon, ko man teikt tam bērnam – kā lai viņš parunājas ar to zirgu tā, lai nenodarītu pāri ne sev, ne zirgam. Ko darīt un ko nē?
Ja arī Tu gribi zināt, ko viņa man atbildēja, lasi tālāk 
