vecā labā Bruņurupuču kūka

Tu man jautāji – kā tas nākas, ka te ir visādas receptes, bet nav Bruņurupuču kūkas. tas tiešām tā dīvaini iraid sanācis. tomēr šodien ir pienākusi tā lielā diena, kad šis trūkums var tikt novērsts.

jo redzi – ir atkal novembra beigas un mūsmājās tiek atklāts jubileju maratons un kā pirmais pasākums vakar notika mana vīra dzimšanas diena.

tā ir viena no manas ģimenes tradicionālajām kūkām, kuras viena no labākajām īpašībām ir – to  var ļoti ātri uztaisīt. tieši tā, kā es vakar – pēc darba atnācu mājās, aizsūtīju bērnu uz veikalu un apzvanīju vīra draugus. tad kopā ar bērniem fiksi padarbojāmies un, kad pēc 2 stundām ieradās viesi, lai pārsteigtu jubilāru, viss bija kārtībā. un jā – otra šīs kūkas raksturīgākā lieta – tā visiem ļoti garšo. nu, visiem, kas to pagaršojuši

ja Tu gribi zināt, kā ļoti ātri un ļoti vienkārši uztaisīt ļoti garšīgu kūku – šķir tālāk

Vīramātes Sklandrauši

man aukstā laikā parasti uznāk kāre pēc sklandraušiem. kaut gan nē – “parasti” – tas nav pārmērīgi precīzi

redzi – es esmu Rīgas meitene. un rīdzinieki neizceļas ar baigo mīlestību uz sklandraušiem. vēl vairāk – es nekad nebiju ēdusi sklandraušus, līdz es apprecējos ar kurzemnieku. viņi gan ēd. un ne tikai ēd – cep arī. es tiešām nezinu, jau kopš cik seniem laikiem rudeņos, pēc kartupeļu talkas, “Mieriņos” tiek cepti sklandrauši. sākumā man riktīgi negaršoja. nu tā, ka es tos specijāli neēdu. uz robežas jau ar nepieklājību. bet pamazām un nemanot 15 gadu laikā esmu nodzīvojusies tik tālu, ka ir ziema un es gribu sklandraušus.

tapēc es piezvanīju vīramātei un paprasīju, kā jācep sklandrauši. jo viņa ir caur un caur kurzemniece. viņa māk. un viņa iemācīja man arī.  un es tagad pastāstīšu arī Tev (tādu savējo, bik bik advancētu variantu). kas zina – ja nu arī Tev šoruden sagribās sklandraušus. varbūt pirmo, varbūt piecpadsmito reizi…

Katra Dārznieka Sapnis jeb vārdadienas deserts drosmīgajiem

Ja arī Tu kādreiz esi bijiusi ar bērnu uz restorānu, tad zini, ka tur viņi var dabūt visdīvainākās lietas. piemēram desertu Sliekas puķpodā (Worms and Dirt). tas tieši tā arī izskatās.

tikai atšķirībā no “īstās mantas”, ir pat ļoti ēdams. tik ļoti, ka Gundars šito grib vienmēr, kad vien restorāna ēdienkartē tas ir atrodams. un šoreiz viņa vārdadienas īpašā vēlēšanās bija pašiem mājās uztaisīt labi daudz sliekas puķpodos.

tad nu arī Tev piedāvāju iespēju iemācīties vienu ļoti ātri un viegli pagatavojamu saldo, kas  ļoti izteikti sajūsminās arī Tavus mazos dārzniekus

Saules Makaroni, kas nemaz nav makaroni

Rudens nāk un dārzā, mājās un veikalā parādās visvisādi labumi. un tajā pašā laikā lielākajai daļai bērnu izvēlē starp makaroniem un dārzeņiem vinnnē… jā, makaroni. bet šoreiz es Tev pastāstīšu par vienu no manu bērnu mīļākajiem ēdieniem, kas būtībā sanāk 2in1  – ūberveselīgie dārzeņi mammai par prieku un viltīgs spagetti izskats bērneļiem par prieku.

tie pavisam noteikti nav makaroni turklāt uztaisīt arī ir gana viegli…

Vējainās Gundegas Kūkas

atceries, mēs ciemojāmies pie Ilonas un Lukrēcijas? nu re. šodien mēs ciemosimies pie Gundegas. viņa ir mana labākā draudzene pēdējos 20 gadus ar astīti.. un šīs kūkas ir viena no mūsu tradīcijām. klasiskajā variantā – Gundegas lauki viņas dzimšanas dienā. mēs abas milzīgajā virtuvē ar plikām kājām un pļāpīgas kā žagatas un milzu bļoda ar vējkūkām.

ja arī Tev gribās nedaudz no jaunības saulaino vasaru garšas, klikšķini tālāk, lasi, ko Gundega raksta un ķeries pie darba!

Wild Wild Stew jeb ēdiens ar savvaļas garšu

Uzreiz varu pateikt – es esmu latviete, kas indiāņus ir redzējusi tikai pa gabalu un grāmatās uz bildēm. bet man patīk tas, ko es redzu -  viņu tērpi, mūzika un leģendas. tā nu es skatos – kaimiņos, muzejā, grāmatās un viskautkur. tas ir kā pieskarties pasaku tēliem un atklāt, ka viņi ir īsti un dzīvi un tepat blakus. tik atšķirīgi un vienlaikus tik līdzīgi latviešiem.

reiz paņēmu bibliotēkā veselu grēdu grāmatas par Ziemeļamerikas indiāņu ēdieniem. Pāris nedēļas lasīju un šmorēju. riktīgi aizraujoši. tomēr es tagad netaisos rakstīt pārskatu par indiāņu virtuvi. tikai pastāstīšu vienu īstu indiāņu ēdienu. tas, manuprāt, ir fascinējoši iederīgs manā virtuvē vēl iederīgāk būtu tikai tad, ja es dzīvotu Latvijā un tiktu pie meža veltēm.

klikšķini tālāk, Tu nenožēlosi

Vēsās Bumbas

Kādā karstā vasaras dienā mēs ar Gundaru izdomājām, ka vajag parādīt jums vienu no mūsu šīs vasaras mīļākajiem saldēdieniem – Vēsās Bumbas. sapnis, ne deserts. un garšo pavisam citādāk, nekā parasts arbūzs (kā reklāmās )

Debešķīgā Citronkūka

JA dzīve Tev dod citronus, BET Tu gribi no tiem uztaisīt smalku kūku – REKUR IR

Mana mīļākā dzimšanas dienas torte – NAPOLEONS

Viņa Augstība Napoleons

šī nu reiz ir recepte, ko man mācīja mana vecmāmiņa (aplausi Memmei!!!). es mācu Tev, jo man patīk mācīt taisīt ēst, bet man vēl nav mazmeitas.

perfekts kārums ziemīgam vakaram – BROWNIES

sākumā literāra atkāpe.
šitā cepuma nosaukums BROWNIES man saistās ar pasakainiem stāstiem ziemas vakarā. tā kā šorīt mūsgalā uzsniga sniegs un bērniem ir brīvlaiks – nospriedu, ka pienākusi īstā diena cept kko brūnu un garšīgu. un pastāstīt kādu stāstu.

angliski runājošie cilvēki šajā vārdā sauc gan rūķus, gan kūkas. (viens otrs šo sauc par kakukūku, bet to es netaisos komentēt ) es šito cepumu saukšu par Bruni. kā gribu, tā saucu. bet vispār man ir arī teorētiskais pamatojums: